Inversus birojs nodrošina lietotājam iespēju saņemt juridisku skaidrojumu par savu situāciju, tiesībām un iespējamajiem rīcības variantiem, balstoties uz piemērojamajām Latvijas Republikas tiesību normām.
3.2. Lietošanas iespējas
Izmantojot Inversus biroju, lietotājam ir iespēja:
aprakstīt savu juridisko situāciju sev saprotamā veidā;
saņemt analītisku skaidrojumu par to, kā attiecīgajā situācijā darbojas tiesību normas;
iegūt ieteikumus par iespējamiem turpmākajiem soļiem;
saņemt sagatavotu juridisku dokumentu vai tā projektu, kas atbilst konkrētajai situācijai.
3.3. Jautājuma sagatavošana un pārvaldība
Lietotājs var sagatavot, rediģēt un papildināt jautājuma melnrakstu vai atstāt to neiesniegtu. Jautājumu var izņemt no kabineta saraksta; tas nenozīmē visu ar jautājumu saistīto datu dzēšanu. Šīs darbības ir bez maksas.
3.4. Iesniegtā jautājuma papildināšana
Atbildes sagatavošanas laikā lietotājs var sniegt Inversus pieprasīto papildu informāciju. Pēc atbildes saņemšanas var iesniegt jaunu uzdevumu par to pašu situāciju, izmantojot arī iepriekš iesniegto informāciju, atbildes un dokumentus.
3.5. Sensitīvas informācijas sniegšana
Lai saņemtu pilnvērtīgu, juridiski korektu atbildi vai dokumentu, sensitīvas informācijas sniegšana Inversus sistēmai nav nepieciešama.
Ar sensitīvu informāciju šajos Noteikumos tiek saprasta jebkura informācija, kas pēc savas būtības var radīt paaugstinātu risku lietotājam, tostarp, bet ne tikai:
personas dati,
banku kontu informācija,
maksājumu karšu numuri,
medicīniskie dokumenti un veselības dati,
citi līdzīga rakstura sensitīvi fakti.
Inversus sniegto atbilžu kvalitāte, tiesiskais pamatojums, juridiskā būtība nav atkarīga no klienta sniegtās sensitīvās informācijas apjoma vai esamības.
Juridiski dokumenti var tikt sagatavoti:
bez sensitīvas informācijas iekļaušanas,
ar iespēju klientam nepieciešamos datus ierakstīt pašam pēc dokumenta saņemšanas.
Sensitīvas informācijas iekļaušana dokumentā:
ir tikai klienta apzināta izvēle,
parasti nepieciešama vienīgi tad, ja klients vēlas dokumentu pilnībā aizpildītu, gatavu tiešai iesniegšanai bez papildu darbībām.
3.6. Lietotāja apliecinājumi par informāciju
Iesniedzot informāciju Inversus sistēmā, lietotājs apliecina, ka viņam ir tiesības rīkoties ar sniegto informāciju un ka tā nepārkāpj trešo personu tiesības. Lietotājs apņemas nesniegt Inversus sistēmai trešo personu sensitīvu informāciju, ja vien šādas informācijas nodošanai nav tiesiska pamata un apzināta nepieciešamība.
3.7. Iepazīšanās ar pakalpojuma nosacījumiem
Lietotājs tiek aicināts atkārtoti iepazīties ar atsevišķām Inversus biroja sadaļām, piemēram, par pakalpojumu izmantošanas iespējām vai maksas nosacījumiem, atbilstoši savām interesēm un situācijai.
Pakalpojuma demonstrācija
Konsultācijas piemērs: atlaišana un ieturējums no algas
Īpaši sagatavots jautājums un pilna Inversus konsultācija latviešu valodā. Atbilde redakcionāli noformēta publicēšanai.
Sagatavots:
Jautājums
Mani atlaida, un tagad vēl no algas noņēmuši 380 eiro par veco darba datoru. Es viņu nesalauzu, viņš jau sen knapi strādāja. Sešus gadus tur nostrādāju, un beigās šitā.
21. septembrī priekšnieks pateica, ka samazina cilvēkus un no oktobra lai vairs nenāku. Iedeva parakstīt, ka esmu saņēmusi papīru. Es biju tā apjukusi, ka neko daudz neprasīju. Samaksāja par septembri un atvaļinājumu, bet tos 380 noņēma.
Tagad kolēģe atsūta sludinājumu, ka meklē cilvēku darīt principā manu darbu, tikai amatu citādi nosaukuši. Es vispār vairs nesaprotu, kas notiek. Rakstīju priekšniekam, viņš saka, lai lieku mieru un uzrakstu novembrī, tagad neesot laika. Man tikmēr jāmaksā par dzīvokli. Ko man darīt?
Inversus atbilde
Negaidiet līdz novembrim. Pēc Jūsu apraksta ir pamats pārbaudīt gan atlaišanas likumību, gan 380 eiro ieturējumu, gan neizmaksātu atlaišanas pabalstu. Steidzamākais ir nezaudēt termiņu atlaišanas apstrīdēšanai tiesā. Priekšnieka lūgums uzrakstīt novembrī šo termiņu nepagarina.
Jūs neesat norādījusi notikumu gadu un neesat pievienojusi parakstīto dokumentu. Tālāk vērtēju situāciju, pieņemot, ka runa ir par 2026. gada septembri un darba devēja uzteikumu darbinieku skaita samazināšanas dēļ. Dokumenta saturs var mainīt juridisko vērtējumu, taču tā kopijas gaidīšanas dēļ nedrīkst atlikt savu tiesību aizsardzību.
01Steidzamais termiņš
Darba likuma 122. pants: "Darbinieks var celt tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas." (redakcijā uz 21.09.2026.). Darba likuma 16. pants: "Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā." (redakcijā uz 21.09.2026.).
Ja rakstveida uzteikumu saņēmāt 2026. gada 21. septembrī, prasība jāceļ ne vēlāk kā 2026. gada 21. oktobrī (šī ir trešdiena, tādēļ termiņš uz nākamo darbdienu nebīdās). Termiņu skaita no uzteikuma saņemšanas, nevis pēdējās darba dienas, algas saņemšanas vai sludinājuma atklāšanas. Ja notikumi bijuši citā gadā, jāprecizē arī pēdējās dienas aprēķins: ja tā ir nedēļas atpūtas vai svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena. Ja rakstveida uzteikuma vispār nebija un tiesības turpināt darbu pārkāptas citādi, minētais 122. pants paredz viena mēneša termiņu no atlaišanas dienas.
Ja termiņš jau nokavēts, vēl iespējams lūgt tā atjaunošanu, bet tas nav garantēts. Darba likuma 123. pants: "Ja darbinieks attaisnojošu iemeslu dēļ nokavējis šā likuma 122.pantā noteikto prasības termiņu, tiesa var atjaunot šo termiņu, pamatojoties uz darbinieka pieteikumu." (redakcijā uz 21.09.2026.). Darba likuma 123. pants: "Pieteikums par nokavētā prasības termiņa atjaunošanu iesniedzams ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no dienas, kad zudis prasības termiņa nokavējuma pamats. Šādu pieteikumu nevar iesniegt, ja no nokavētā prasības termiņa beigām pagājis vairāk nekā viens gads." (redakcijā uz 21.09.2026.). Pieteikums ar nokavējuma iemesliem un pierādījumiem jāiesniedz reizē ar pašu prasību. Saglabājiet priekšnieka ziņu par novembri, tomēr nepaļaujieties, ka tiesa to vai apjukumu vien atzīs par pietiekamu attaisnojumu.
02Ko nozīmē Jūsu paraksts
Paraksts tikai par dokumenta saņemšanu pats par sevi nenozīmē piekrišanu atlaišanai, īsākam uzteikuma termiņam vai datora izmaksu ieturēšanai. Tomēr jāredz viss parakstītais teksts, nevis tikai dokumenta nosaukums.
Darba likuma 114. pants: "Darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Šāds līgums slēdzams rakstveidā." (redakcijā uz 21.09.2026.). Ja patiesībā parakstīta vienošanās par attiecību izbeigšanu, to nevar automātiski pielīdzināt darba devēja uzteikumam: mainās gan apstrīdēšanas pamats, gan tiesības uz likumā noteikto atlaišanas pabalstu. Jūsu apraksts par saņemšanas apliecinājumu pašlaik nedod pamatu secināt, ka šāda vienošanās noslēgta.
03Vai darbinieku samazināšana varēja būt tikai aizsegs
Sludinājums ir svarīgs pierādījums, īpaši tad, ja jaunajam amatam paredzēti būtībā tie paši pienākumi. Taču sludinājums viens pats vēl nepierāda prettiesisku atlaišanu: darba devējs var mēģināt pierādīt reālu reorganizāciju, citādus pienākumus vai vēlāk mainījušos apstākļus.
Darba likuma 104. pants: "Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā." (redakcijā uz 21.09.2026.). Tādēļ nozīme ir faktiskajām izmaiņām, nevis tikai pārdēvētam amatam.
Darba likuma 102. pants: "Uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā." (redakcijā uz 21.09.2026.). Mutisks paziņojums, ka samazina cilvēkus, neaizstāj rakstveida pamatojumu.
Darba likuma 101. pants: "Uzteikt darba līgumu šā panta pirmās daļas 6., 7., 8. vai 9.punktā minēto iemeslu dēļ ir atļauts, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā." (redakcijā uz 21.09.2026.). Darbinieku skaita samazināšana ir šā panta pirmās daļas 9. punkta gadījums. Ja jaunā vakance jau bija pieejama un Jūs varējāt šo darbu veikt, būtisks būs jautājums, kāpēc tas Jums netika piedāvāts.
Arī atlaišanas ātrums rada šaubas. Darba likuma 103. pants: "3) viens mēnesis — ja darba līgums tiek uzteikts šā likuma 101. panta pirmās daļas 6., 8., 9. vai 10. punktā noteiktajos gadījumos;" (redakcijā uz 21.09.2026.). Darba likuma 103. pants: "Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms darba devēja uzteikuma termiņa izbeigšanās." (redakcijā uz 21.09.2026.). Parastā samazināšanas gadījumā no 21. septembra līdz 30. septembrim mēnesis nav ievērots. Ja nav vienošanās par agrāku izbeigšanu, tas ir patstāvīgs iebildums pret atlaišanas kārtību. Darba līgumā vai koplīgumā var būt garāks termiņš; darbiniekam ar invaliditāti samazināšanas gadījumā likums paredz divus mēnešus. Jānošķir arī faktiskā pēdējā darba diena no dokumentos noteiktās attiecību izbeigšanas dienas.
Seši nostrādātie gadi paši par sevi neaizliedz atlaišanu. Darba likuma 108. pants: "Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija." (redakcijā uz 21.09.2026.). Ja starp salīdzināmiem darbiniekiem rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, ilgāks darba stāžs pie šā darba devēja ir viena no priekšrocībām, bet tā pati par sevi nav prioritāra salīdzinājumā ar citām likumā paredzētajām priekšrocībām. Tas ir būtiski, ja no līdzīgu darbu veicošiem darbiniekiem atlaida tikai daļu.
Ja priekšnieks teica, ka "samazina cilvēkus" (vairākus), jāpārbauda arī kolektīvās atlaišanas kārtība. Darba likuma 106. pants nosaka darba devēja pienākumu kolektīvās atlaišanas gadījumā laikus konsultēties ar darbinieku pārstāvjiem un ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš rakstveidā paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai. Vai atlaišana vispār ir "kolektīvā" likuma izpratnē, ir atkarīgs no uzņēmumā nodarbināto skaita un noteiktā periodā atlaižamo darbinieku skaita — šos skaitļus no Jūsu apraksta droši noteikt nevar. Tomēr, ja šī kārtība bija jāievēro un netika ievērota, tas ir papildu patstāvīgs iebildums pret atlaišanas kārtību. Noskaidrojiet, cik cilvēku un kādā laikā tika atlaisti.
Tāpat pārbaudiet, vai uzteikuma brīdī neatradāties darbnespējā vai atvaļinājumā: Darba likuma 109. pants aizliedz darba devējam uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, atvaļinājuma laikā vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ (ar likumā noteiktiem izņēmumiem). Ja šāds apstāklis pastāvēja, tas arī ir patstāvīgs uzteikuma kārtības pārkāpums.
Darba likuma 125. pants: "Darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai." (redakcijā uz 21.09.2026.). Jums nav pašai jāiegūst visi uzņēmuma iekšējie dokumenti, lai vispār vērstos tiesā, taču savi pierādījumi jāsaglabā.
04380 eiro par datoru
Pēc Jūsu apraksta ieturējums ir nopietni apstrīdams. Darba likuma 79. pants: "Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana." (redakcijā uz 21.09.2026.). Darba likuma 79. pants: "Ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas." (redakcijā uz 21.09.2026.). Ja neesat rakstveidā piekritusi tieši šādam ieturējumam, darba devējs nevar aizstāt strīda izšķiršanu ar vienpusēju naudas atņemšanu. Datora saņemšanas apliecinājums nav tas pats, kas piekrišana ieturēt 380 eiro.
Turklāt jāpastāv pašai atbildībai. Darba likuma 86. pants: "Ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai arī veic to nepienācīgi vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam, darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam radušos zaudējumus." (redakcijā uz 21.09.2026.). Nolietojums un agrāki tehniski traucējumi paši par sevi nepierāda Jūsu vainu. Darba devējam savs prasījums būtu jāpamato ar konkrētu Jūsu rīcību, tās saistību ar bojājumu un reāliem zaudējumiem; jauna datora cena nav automātiski vecā datora zaudējuma summa.
Darba likuma 87. pants: "Darbinieks pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem, ja arī darba devējs pats — ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus vai darba aprīkojumu — bijis vainīgs zaudējumu nodarīšanā." (redakcijā uz 21.09.2026.). Tādēļ saglabājiet agrākos pieteikumus IT atbalstam, e-pastus par datora problēmām, fotogrāfijas un kolēģu ziņas.
Pat rakstveida piekrišana neatceļ ieturējuma ierobežojumus. Darba likuma 80. pants: "šie ieturējumi nedrīkst pārsniegt 20 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas." (redakcijā uz 21.09.2026.). Papildus jāsaglabā likumā aizsargātā summa — minimālā mēneša darba alga un paredzētie līdzekļi par apgādībā esošiem nepilngadīgiem bērniem; no atlaišanas pabalsta šādus ieturējumus izdarīt aizliegts. Jūsu algas un apgādājamo dati nav zināmi, tādēļ pieļaujamā ieturējuma summu aprēķināt nevar. Katrā ziņā 20 procentu robeža pati par sevi nedod tiesības ieturēt naudu bez nepieciešamās piekrišanas.
05Atlaišanas pabalsts un galīgais norēķins
Ja pie šā darba devēja nostrādājāt sešus gadus un Jūs atlaida darbinieku skaita samazināšanas dēļ, pienākas vismaz divu mēnešu vidējā izpeļņa, ja līgumā vai koplīgumā nav lielāka pabalsta. Darba likuma 112. pants: "2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus;" (redakcijā uz 21.09.2026.). Septembra alga un samaksa par neizmantoto atvaļinājumu šo pabalstu neaizstāj. Pārbaudiet, vai tas vispār iekļauts galīgajā aprēķinā.
Darba likuma 75. pants: "Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām." (redakcijā uz 21.09.2026.). Parastā darba laika gadījumā dienas vidējo izpeļņu iegūst, attiecīgo darba samaksu dalot ar faktiski nostrādāto dienu skaitu; mēneša vidējo izpeļņu iegūst, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos. Pabalsts ir divkārša šādi iegūtā mēneša vidējā izpeļņa. Summētam darba laikam un ilgstošai attaisnotai prombūtnei ir īpaša aprēķina kārtība. Bez algas, piemaksu, prēmiju, nostrādātā laika un prombūtnes datiem precīzu summu noteikt nevar; tā nav obligāti divkārša pēdējā kontā saņemtā alga.
Darba likuma 128. pants: "Atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā." (redakcijā uz 21.09.2026.). Ja atlaišanas dienā nestrādājāt, summas izmaksājamas ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc aprēķina pieprasīšanas. Strīds par kādu daļu neatļauj aizturēt neapstrīdēto summu. Priekšnieka aizņemtība nav pamats pārcelt norēķinu uz novembri.
Darba likuma 71. pants: "Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot." (redakcijā uz 21.09.2026.). Pieprasiet detalizētu darba samaksas un galīgā norēķina aprēķinu, atsevišķi parādot algu, atvaļinājuma atlīdzību, atlaišanas pabalstu un 380 eiro ieturējumu.
06Ko darīt tagad
Šodien saglabājiet sludinājuma pilnu tekstu ar publicēšanas datumu, saiti un ekrānattēliem. Palūdziet kolēģei saglabāt arī sākotnējo sludinājumu. Salīdziniet pienākumus, prasības, darba vietu un pakļautību ar savu darba līgumu un amata aprakstu. Saglabājiet saraksti ar priekšnieku, bankas izrakstu, algas lapiņas, datora nodošanas dokumentus un agrākās ziņas par tā darbības traucējumiem.
Vienlaikus nosūtiet darba devējam pierādāmi saņemamu rakstveida pieprasījumu: izsniegt 21. septembrī parakstītā dokumenta un atlaišanas dokumentu kopijas, izskaidrot galīgo norēķinu, atmaksāt apstrīdētos 380 eiro un izmaksāt pienākošos atlaišanas pabalstu. Skaidri norādiet, ka datora bojāšanu un zaudējumu parādu neatzīstat. Pieprasiet arī dokumentus, ar kuriem pamatots bojājums, 380 eiro apmērs un Jūsu iespējamā piekrišana ieturējumam. Varat norādīt īsu atbildes termiņu, piemēram, trīs darbdienas; tas ir Jūsu noteikts praktisks termiņš un nekādā ziņā nepagarina prasības celšanas termiņu.
Negaidot atbildi, gatavojiet prasību tiesai. Darba strīdu likuma 7. pants: "Apstāklis, ka puses nav mēģinājušas izšķirt individuālu tiesību strīdu savstarpējās pārrunās, nevar būt par pamatu atteikumam pieņemt prasības pieteikumu un izskatīt lietu pēc būtības." (redakcijā uz 13.10.2026.). Strīdu par uzteikuma spēkā esību un atjaunošanu darbā izšķir tieši tiesā; priekšnieka atbilde vai iepriekšēja darba strīdu komisijas procedūra nav obligāti jāgaida.
Ja vēlaties apstrīdēt atlaišanu, prasījums veidojams par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavējumu. Darba likuma 124. pants: "Ja darba devēja uzteikums nav tiesiski pamatots vai ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas kārtība, tas saskaņā ar tiesas spriedumu atzīstams par spēkā neesošu." (redakcijā uz 21.09.2026.).
Ja nevēlaties tur atgriezties, tas pats par sevi nenozīmē, ka jāatsakās no atlaišanas apstrīdēšanas. Darba likuma 126. pants: "Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu." (redakcijā uz 21.09.2026.). Šādā gadījumā prasībā jāformulē attiecīgs lūgums. Tiesai joprojām jāatzīst, ka atlaišana bijusi prettiesiska; nevēlēšanās atgriezties viena pati atlīdzību nerada.
380 eiro atgūšana ir atsevišķi pamatojams naudas prasījums. Atlaišanas pabalsta prasījums savukārt jāsaskaņo ar izvēlēto atlaišanas apstrīdēšanas rezultātu: ja uzteikums tiek atcelts un attiecības turpinās, nevar vienkārši automātiski pieskaitīt pabalstu par to pašu atcelto atlaišanu visai piespiedu kavējuma atlīdzībai. Ja samazināšanu neapstrīdat vai tiesa to atzīst par tiesisku, saglabājas jautājums par neizmaksāto pabalstu un ieturējumu.
Naudas prasījumiem parasti ir ilgāks termiņš nekā atlaišanas apstrīdēšanai. Darba likuma 31. pants: "Visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš." (redakcijā uz 21.09.2026.). Darba likuma 31. pants: "Ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz." (redakcijā uz 21.09.2026.). Tātad atlaišanas apstrīdēšanas termiņa nokavējums pats par sevi neatņem prasījumu par nepamatoti ieturēto algu vai pienākošos atlaišanas pabalstu, bet divu gadu termiņu nedrīkst izmantot viena mēneša termiņa vietā.
07Tiesa, dokumenti un izmaksas
Civilprocesa likuma 24. pants: "Rajona (pilsētas) tiesa izskata civillietas kā pirmās instances tiesa." (redakcijā uz 13.10.2026.). Civilprocesa likuma 28. pants: "Prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai darbavietas." (redakcijā uz 13.10.2026.). Praktiski varat izvēlēties rajona vai pilsētas tiesu pēc savas deklarētās dzīvesvietas. Atbildētājs ir darba līgumā norādītais darba devējs, nevis priekšnieks personiski, ja darba devējs ir uzņēmums.
Civilprocesa likuma 128. pants: "Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu." (redakcijā uz 13.10.2026.). Pieteikumā jānorāda tiesa, Jūsu un darba devēja dati, notikumi un datumi, katra prasījuma pamats, konkrēti lūgumi tiesai, naudas prasījumu summas un aprēķini, konts samaksai, pierādījumi, ziņas par mediācijas izmantošanu un pielikumu saraksts; pieteikums jādatē un jāparaksta. Pievienojiet pieejamos dokumentus. Drošs praktisks iesniegšanas variants ir parakstīts pieteikums tiesas kancelejā, saglabājot saņemšanas apliecinājumu. Vienkārša vēstule tiesai, ka atlaišanai nepiekrītat, nav pienācīgi noformētas prasības aizstājējs.
Ja darba devējs dokumentus nedod, prasībā lūdziet tos izprasīt. Civilprocesa likuma 112. pants: "Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt rakstveida pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām." (redakcijā uz 13.10.2026.). Nosauciet konkrēti vajadzīgos dokumentus — uzteikumu, samazināšanas lēmumu, vecā un jaunā amata aprakstus, personāla izmaiņas un algas aprēķinus — un paskaidrojiet, ko tie pierādīs un kāpēc tie atrodas pie darba devēja. Tas nav pamats gaidīt ar prasību, kamēr visi pierādījumi savākti.
Civilprocesa likuma 43. pants: "No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti: 1) prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;" (redakcijā uz 13.10.2026.). Tātad par šo darbinieces prasību valsts nodeva nav jāmaksā.
Tomēr tiesvedība nav pilnībā bez finansiāla riska. Civilprocesa likuma 44. pants: "Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam." (redakcijā uz 13.10.2026.). Var rasties pienākums atlīdzināt darba devēja pierādītus un likumā ierobežotus advokāta izdevumus.
Piemēram, nemantiska rakstura prasībai advokāta izdevumus parasti atlīdzina to faktiskajā apmērā, nepārsniedzot 2850 eiro. Ja tiesa nemantiska rakstura lietu atzinusi par sarežģītu, maksimālais apmērs var sasniegt 4275 eiro. Ja lieta izskatīta tikai pirmajā instancē, atlīdzinājums nedrīkst pārsniegt pusi no attiecīgā maksimuma — 1425 eiro vai 2137,50 eiro. Tiesa var noteikt arī mazāku atlīdzināmo summu.
Mantiskiem prasījumiem līdz 8500 eiro likums paredz 30 procentu robežu no apmierinātās daļas, bet tikai pirmajā instancē — pusi no šī maksimuma.
Jūsu lietas kopējo risku nevar precīzi aprēķināt bez galīgā prasījumu sastāva un summas; minētās robežas nav automātiski saskaitāms rēķins. Arī Jūsu izvēlēta jurista vai advokāta atlīdzība jānoskaidro pirms vienošanās par palīdzību.
08Kā panākt naudas saņemšanu
Prasības celšana pati par sevi naudu uzreiz nenodrošina. Ņemot vērā Jūsu finansiālo situāciju, prasībā ir lietderīgi lūgt sprieduma nekavējošu izpildi attiecīgajā daļā. Civilprocesa likuma 205. pants: "Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi: ... 2) par darba samaksas piedziņu; 3) par atjaunošanu darbā;" (redakcijā uz 13.10.2026.). Tas ir tiesas lēmums pēc lietas izskatīšanas, nevis garantēts avansa maksājums tiesvedības sākumā.
Ja darba devējs spriedumu labprātīgi nepilda, nepieciešama piespiedu izpilde. Civilprocesa likuma 541. pants: "Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa sagatavo pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas." (redakcijā uz 13.10.2026.). Ja noteikts labprātīgas izpildes termiņš, jāņem vērā tā izbeigšanās.
Civilprocesa likuma 549. pants: "Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, atbildīgās iestādes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu." (redakcijā uz 13.10.2026.). Iesniedziet pieteikumu zvērinātam tiesu izpildītājam, kura iecirknī ir darba devēja juridiskā adrese vai manta, norādot izpildu dokumentu, savu kontu, jau saņemtās summas un lūgumu veikt piedziņu.
Civilprocesa likuma 567. pants: "No sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji: 1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku un dienestā esošu personu prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;" (redakcijā uz 13.10.2026.). Šis atbrīvojums palīdz sākt piedziņu, taču faktiskā naudas atgūšana būs atkarīga arī no darba devēja līdzekļiem un mantas.
Jūsu drošākais ceļš ir tūlīt saglabāt pierādījumus un pieprasīt dokumentus, vienlaikus gatavojot prasību, nevis gaidot novembri. Šajā situācijā vajadzīgs rakstveida pieprasījums darba devējam un, ja vēlaties apstrīdēt atlaišanu vai darba devējs nesamaksā, prasības pieteikums tiesai. Inversus tos var sagatavot kā atsevišķu uzdevumu, izmantojot parakstīto dokumentu un algas aprēķinus; dokumentu iegūšana vai nākamā uzdevuma iesniegšana pati par sevi tiesas termiņu neaptur.